Sanda Eižvertiņa

Māksla man kļuva par veidu, kā atkal sajust sevi un dot vietu tam, ko ne vienmēr iespējams pateikt vārdos.

No personīga procesa tā pamazām pārauga vēlmē radīt telpu arī citiem — vietu, kur nav pareizi vai nepareizi, kur kļūdas pārvēršas pieredzē un cilvēks drīkst radīt brīvi.

Tā radās “Dvēseles māksla” — gleznas, radošas meistarklases, retrīti un sajūtās balstīti mākslas notikumi bērniem un pieaugušajiem.

Savā darbā apvienoju intuitīvu mākslu, neirografiku, radošuma attīstīšanu un pedagoģisku pieeju. Man svarīgi radīt vidi, kur cilvēks var eksperimentēt, atvērties un noticēt sev.

Ticu, ka radošums nav talants “izredzētajiem” — tas ir dabisks veids, kā iepazīt sevi, izpaust emocijas un ieraudzīt pasauli plašāk.

Šeit es dalos ar gleznām, procesiem un stāstiem, kas iedvesmo apstāties, sajust un paskatīties uz sevi mazliet citādi.